Kurzemes hercogu kapenes

Hercogu kapenes atrodas pils dienvidaustrumu stūra cokolstāvā. Logus sedz dekoratīvi metāla režģi ar hercoga Ernsta Johana iniciāļiem, Jelgavas kalēja Johana Georga Freija darbs (1738-1739). Ieeja kapenēs kopš 1995. gada ierīkota no dienvidu korpusa iekštelpām, pirms tam vienīgās durvis veda tieši no ēkas ārpuses.

Kapeņu vēsture, kas nav mazāk traģiska kā pašas pils vēsture, aizsākās 1583. gadā, kad pirmais Kurzemes hercoga Gothards lika uzbūvēt nelielu baznīciņu ar pagraba telpu sarkofāgu novietošanai. Baznīciņa atradās vecās Jelgavas pils dienvidu pusē, netālu no pašreizējās kapeņu vietas. Mucas velves segtā pagraba telpa bija apmēram 9 metrus plata, ar brīvu eju vidū. 1587. gadā tajā pirmais apbedīts hercogs Gothards, bet viņa agrāk mirušie mazgadīgie dēli uz Jelgavu tika pārvesti no Kuldīgas.

1737. gadā kapeņu baznīciņa kopā ar veco pili tika nojaukta, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai baroka pilij. Sarkofāgus uz laiku novietoja kādā šķūnī, bet jau 1743. gadā, kad uz Jelgavu pārveda Dancigā mirušā hercoga Ferdinanda sarkofāgu, kapenes bija iekārtotas jaunās pils dienvidu korpusa cokolstāvā un aizņēma divas nelielas velvētas telpas. Savukārt 1820. gadā Kurzemes mežniecība par saziedotajiem līdzekļiem izremontēja telpas pils dienvidaustrumu stūra cokolstāvā, kur, likvidējot trīs nelielas dzīvojamās istabas, ieguva 16,5 m garu un 5 m platu velvētu apjomu. Bet 1934. gadā, kad kapenes izremontēja, galvenajai kapličai pievienoja vēl četras nelielas telpas.

Savā pastāvēšanas vēsturē kapenes vairākkārt izpostītas un izlaupītas. Pirmos postījumus Ziemeļu kara laikā izdarīja zviedru karavīri 1705. gadā: viņi no sarkofāgiem izmeta hercogu mūmijas un nolaupīja vērtīgas rotaslietas. Tad iznīcināts tika arī hercoga Frīdriha Kazimira alvas sarkofāgs. Tikai 1933. – 1934. gadā notika kapeņu remonts un paplašināšana, sarkofāgu restaurēšana. Pēc darbu beigšanas kapenes tika atvērtas apmeklētājiem.

1944. gada jūlijā karadarbības rezultātā pili sagrāva. Kapenes palika likteņa ziņā līdz to noslēgšanai 40. gadu beigās. Šajā laikā tās ilgstoši postīja un demolēja, pazuda hercoga Frīdriha Kazimira meitas sarkofāgs un hercoga Ferdinanda sarkofāga galvgaļa plāksne ar ģerboni, bet prinča Johana Frīdriha sarkofāgam nozaga vāku. Sarkofāgiem norāva rotājumus, nozaga daļu apģērbu, sabojāja zārku tapsējumu.

Kurzemes hercogu kapenes par vēstures mākslas pieminekli sāka uzskatīt jau 18. gadsimta pirmajā pusē, kad tika sastādīts Kurzemes vēsturnieka amatiera J. G. Veiganda apcerējums par hercoga ģenealoģiju ar visu sarkofāgu tekstu norakstiem.

1973 un 1976. gadā Rundāles pils muzejs veica sarkofāgu detalizētu aprakstīšanu, uzmērošanu un fotofiksāciju. 1987. gadā sarkofāgus pārņēma Rundāles muzejs. Līdz pat šim laikam turpinās apbedījumu tekstiliju konservācija un restaurācija.

Kapenēs atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apbedīti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji.

Rundāles pils muzeja ekspozīcija "Kurzemes hercogu kapenes"

Kapenes apmeklētājiem pieejamas no 1. maija līdz 31. oktobrim 

Katru dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00

Ieejas maksa: pieaugušajiem – 3 eiro, studentiem - 2 eiro un skolēniem - 1 eiro.

Pils