Jelgavas pils vēsture

Jelgavas pils – viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem – bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan administratīvais centrs. Tā savas pastāvēšanas laikā vairākkārt degusi un atjaunota un degusi atkal. Agrāk pilī valdīja hercogi, tagad mācās studenti, strādā pasniedzēji un apbrīno visi, kas bijuši šajā senatnīgajā celtnē.

Mandernas bīskaps Vilhelms pie Lielupes lejpus Mežotnes 1225. gadā lika celt pili, Romas pāvests Klements tiesības to darīt apstiprināja, taču zemgaļu pretošanās krustnešiem aizkavēja šo nodomu realizēt. Tikai 1265. gadā senā zemgaļu tirdzniecības vietā tika uzcelta pils. To cēla Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mendernas. Atskaņu hronikā teikts: “Viņš lika celt Lielupē četras jūdzes uz augšu pret zemgaļiem pili, par ko zemgaļi nebija priecīgi. Šo pili nosauca Mitove.” Tā paglāba ordeņa mestra dzīvību jau tajā pašā 1265. gadā, kad ordeņa karaspēks pēc kārtējā laupīšanas karagājiena iekļuva zemgaļu lamatās. Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa svarīgs atbalsta punkts.

Iemantojot ordeņbrāļu cieņu un uzticību, jebkurš bruņinieks varēja tikt augšup pa ordeņa hierarhijas kāpnēm – kļūt par kādas pils saimniecības pārzini, vēlāk – par fogtu, tad – komturu, virsmantzini vai karaspēka virspavēlnieku – landmaršalu, un visbeidzot – par mestru. Livonijas ordeņa mestram bija pakļauti ordeņa piļu un apgabalu pārvaldnieki – komturi un fogti. Komturijas bija izvietotas militāri svarīgās vietās, to centri bija nocietinātas pilis. 14. gadsimtā, kad Jelgavas pili apdzīvo komturi, pili pārbūvē.

16. gadsimta otrajā pusē Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās pēc 1568. gadā  veiktajiem remontdarbiem

1737. gadā, pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves, par jauno Kurzemes un Zemgales valdnieku ievēlēja Ernstu Johanu Bīronu (valda no 1737. līdz 1741. gadam un no 1763. līdz 1769. gadam). Viņš nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences – 14.gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils – vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.

Celtniecība noritēja divos posmos (1738. – 1740.; 1763. – 1771.). Pilij sākotnēji bija trīs korpusi, kas izvietoti U veidā ar atvērumu uz tagadējo pilsētas centru. Telpās paredzēja bagātīgu rokoko stila interjera apdari.

Jelgavas pils ir ievērojamākā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Pils, ko Fančesko Bartolomeo Rastrelli būvēja Ernstam Johanam Bīronam, pildīja hercoga mājvietas un droša patvēruma funkciju.

Kad 1795. gadā hercogisti pievienoja Krievijai, pilī iekārtojās guberņas administratīvās iestādes, kas atradās pilī līdz 20. gadsimta sākumam.

Trimdas laikā no 1798. līdz 1807. gadam pilī divas reizes uzturējās Provansas grāfs, vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII ar svītu, bet 1812. gadā šeit bija izvietota Napoleona karaspēka lazarete.

Savas pastāvēšanas laikā pils vairākkārt degusi – 1788., 1805. un 1816. gadā, bet 1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās armijas karavīri.

1937. gadā kādreizējo staļļu vietā augstskolas vajadzībām lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam un brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pils noslēdzās ciešā četrstūra blokā

Latvijas Lauksaimniecības universitāte kā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija dibināta uz Latvijas Universitātes bāzes. Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja  Latvijas Universitātes Padome.

Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili sagrāva.

1956. gadā līdz ar lēmuma pieņemšanu par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes) pārcelšanu uz Jelgavu sākās pils atjaunošanas darbi, kurus pabeidza 1961. gadā. Sākot ar 1957. gadu, augstskolu pakāpeniski no Rīgas pārceļ uz Jelgavas pili.

Pašlaik Jelgavas pilī izvietota LLU administrācija un divas no astoņām augstskolas fakultātēm – Informāciju tehnoloģiju fakultāte un Lauksaimniecības fakultāte (pielikti pilnie nosaukumi fakultātei).

2001. gadā LLU kā universitāte saņem valsts akreditāciju.

2003. – 2007. gadā turpinās pils fasādes rekonstrukciju un 2007. gadā renovē pils Ziemeļu kolonādi.

2008. gadā tiek izgaismota Jelgavas pils dienvidu fasāde, bet nākamajā gadā austrumu fasāde Lielupes krastā.

2011. gadā pabeigta pils Austrumu spārna fasāde.

2013. gada septembrī tiek nosvinēta LLU 150. gadu jubileja.

2015. gadā atjaunota LLU senāta zāle.

2016. gadā parakstīts līgums par projekta „Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšana un fasādes atjaunošana” realizāciju.

2017. gadā sākta pils Dienvidu spārna logu un durvju nomaiņa, bēniņu siltināšana. Sāk atjaunot ēkas fasādi un ventilācijas sistēmu. Kosmētiskais remonts Dienvidu kolonādē.

20. martā pēc vairāk kā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU Aula un pils dienvidaustrumu spārna telpu grupa. Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles un hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai.

2018. gada 14. jūnijā aprit 280 gadu kopš Jelgavas pils pamatakmeņa ielikšanas. Atzīmējot pasākumu, norisinās konference “Jelgavas pils – laikmeta spogulis”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību lielākās baroka pērles Baltijas valstīs – Jelgavas pils – nozīmei Jelgavas un Latvijas vēsturē.