PILS PARKS UN SALA
Jelgavas pils parku sāka veidot 1817. gadā agrāko pils vaļņu vietā. Parkā ir romantiski kanāli, tiltiņi, vairākas pils ēkas un Gubernatora saliņa, kas padara to par vienu no skaistākajiem parkiem Jelgavā. Pils parkā aug vairāki dižkoki – zirgkastaņas, ozols un pelēcīgā apse.
1971. gadā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē - LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte - LLU) tika iedibināta skaista tradīcija – pirmajā studiju dienā jaunuzņemtie studenti Jelgavas pils parkā iestādīja kociņu, tā kuplinot parku un iemūžinot savas studenta dzīves sākumu. Zem koka saknēm tika guldīta kapsula, kas bija attiecīgā laika liecība, un tajā vienmēr uzsvērts lepnums par savu augstskolu, apņemšanās labi mācīties, augstu turēt savas augstskolas godu un izteikta cerība, ka iestādītais "Draudzības koks" aicinās kopā studiju biedru satikšanās reizē.
Tā kā parkā ar gadiem vietas jauniem kokiem palika arvien mazāk, kopš 2012. gada koki vairs netiek stādīti, bet tiek likts bruģakmens "Akadēmiskajā ceļā".
Jelgavas pils atrodas četrus kilometrus garas salas dienvidu daļā, kurā spēcīgi jūtama cilvēku ietekme – salu apdzīvo ne tikai studējošie, bet arī jaunie airētāji un autovadītāji, kas ik dienu šķērso Lielupes un Driksas tiltus, tikmēr pils ziemeļu virziens ir cilvēka neskarts un pat mežonīgs – šeit atrodas valsts nozīmes dabas liegums, kurā mitinās vairāk nekā 20 savvaļas zirgu.
Kā vērtīgs biotops un nozīmīga putnu ligzdošanas vieta Lielupes pļavas iekļautas Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas dabas aizsardzības plāna vērtīgo teritoriju sarakstā un "CORINE biotopes" projekta vietu sarakstā.
Lielupes palienes pļavas ir starptautiskā mērogā putniem nozīmīga vieta (PNV Important Bird Area), kas iekļauta "Bird Life International" Eiropas PNV sarakstā. Teritorija ir viena no nozīmīgākajām pļavās ligzdojošo bridējputnu atradnēm valstī. Liegumā sastopami aptuveni 100 sugu putni, vairāki retu un aizsargājamu sugu dzīvnieki, kas iekļauti EP direktīvas 92/43/EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un IV pielikumā. Lielupes palienes pļavas ir nozīmīga ligzdošanas vieta griezei.
Tajās sastopami vairāki retu un aizsargājamu sugu putni: baltais stārķis, ziemeļu gulbis, mazais gulbis, niedru lija, upes zīriņš, melnais zīriņš, ķikuts, jūras žagata, purva tilbīte, pļavas tilbīte, melnā puskuitala, gugatnis, ormanītis, mazais ormanītis, grieze, laukirbe, brūnā čakste, Seivi ķauķis, somzīlīte, bārdzīlīte.
Liegumā sastopamas vairākas aizsargājamas un retas augu sugas: plankumainā dzegužpirkstīte, Baltijas dzegužpirkstīte, purva dzeguzene, rudens vēlziede, meža tulpe, rūtainā fritilārija, ķiploku sīpols. Šajā teritorijā konstatēta aizsargājamo sikspārņu, kā arī bebru un ūdru klātbūtne. Tomēr ikdienas viesim saistošākās būs tieši vizītes pie savvaļas zirgiem, kas apdzīvo vairākus kilometrus garo Pils salu.
2007. gada augustā Jelgavas pilssalas dabas lieguma zonā – Lielupes palienes pļavās – jaunas mājas sev atrada 16 savvaļas zirgu "Konik Polski" no Nīderlandes. Tie nepilna gada laikā iejutās tiktāl, ka nekautrējas atklīst līdz salas dienvidiem, kur ar savu klātbūtni rotā Jelgavas pils apkārtni. Mīluļus ikdienā uzrauga LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes absolvents Einārs Nordmanis.
Jaunie iemītnieki pēc izcelsmes ir vistuvāk izmirušajam Eiropas savvaļas zirgam tarpānam. Dzīvnieki uz pļavām vesti ar mērķi pasargāt šo reto putnu sugu ligzdošanas vietu no aizaugšanas ar garu zāli un krūmiem.
Zirgu uzraugs Einārs Nordmanis Jelgavas pils salas apmeklētājiem atgādina, ka zirgu barošana un pārgalvīga tuvošanās viņiem var apdraudēt kā zirgus, tā cilvēkus. Zirgi jāvēro ar acīm no vismaz 25 metru attāluma, nevis jācenšas tikt tiem pēc iespējas tuvāk. Šie ir savvaļas zirgi un viņu uzvedību nezinātājam ir grūti prognozēt.
Pils salu apmeklēt var ikviens, tomēr iepazīties ar zirgiem tuvāk izņēmuma kārtā drīkstētu vien tad, ja interesenti viņus aplūkot dodas kopā ar zirgu kopēju. Stāstījumu par savvaļas zirgu ieradumiem iespējams pieteikt pa tālruni: 29841851 vai 20264343.