PILS VĒSTURE
1265.g
Modenas bīskaps Vilhelms pie Lielupes lejpus Mežotnes 1225. gadā lika celt pili. Romas pāvests Klements tiesības to darīt apstiprināja, taču zemgaļu pretošanās krustnešiem aizkavēja šo nodomu īstenot. Tikai 1265. gadā senā zemgaļu tirdzniecības vietā tika uzcelta pils. To cēla Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas. Atskaņu hronikā teikts: “Viņš lika celt Lielupē četras jūdzes uz augšu pret zemgaļiem pili, par ko zemgaļi nebija priecīgi. Šo pili nosauca Mitove.” Tā paglāba ordeņa mestra dzīvību jau tajā pašā 1265. gadā, kad ordeņa karaspēks pēc kārtējā laupīšanas karagājiena iekļuva zemgaļu lamatās. Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa svarīgs atbalsta punkts.
1256.–1561.g.
Iemantojot ordeņbrāļu cieņu un uzticību, jebkurš bruņinieks varēja kļūt par kādas pils saimniecības pārzini, vēlāk – par fogtu, tad – komturu, virsmantzini vai karaspēka virspavēlnieku – landmaršalu, un visbeidzot – par mestru. Livonijas ordeņa mestram bija pakļauti ordeņa piļu un apgabalu pārvaldnieki – komturi un fogti. Komturijas bija izveidotas militāri svarīgās vietās, to centri bija nocietinātas pilis. 14. gadsimtā Jelgavas pilī tika veikti uzlabojumi. Savukārt 1561. gadā Livonijas kara rezultātā izveidojās Kurzemes un Zemgales hercogiste.
1562.–1737.g.
Kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568. gadā, kad bija veikti remontdarbi.
1737.g.
1737. gadā pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes un Zemgales valdnieku ievēlēja Ernstu Johanu Bīronu. Viņš nolēma jauno pili būvēt 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils – vietā. Tā paša gada rudenī ēku uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunajai rezidencei.
1738.g.
Pils celtniecība noritēja divos posmos no 1738. līdz 1740. gadam un no 1763. līdz 1771. gadam. Pilij sākotnēji bija trīs korpusi U veidā un bagātīga rokoko stila interjeru apdare. Jelgavas pils ir ievērojamākā Krievijas galma arhitekta F. B. Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.
1738.–1795.g.
Pils, ko arhitekts F. B. Rastrelli būvēja E. J. Bīronam, pildīja hercoga mājvietas, droša patvēruma funkciju, izņemto laiku, kad E. J. Bīrons tiek izsūtīts trimdā (1740. līdz 1762. gadam). Jelgavas pils cokolstāvā 1740. gadā iekārtoja telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1538. gadā celtās un 1738. gadā nojauktās baznīcas pagraba velves. 1820. gadā kapenes ierīkoja dienvidaustrumu spārna cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien. Jelgavas pilī izvietotās kapenes ir lielākā šāda apbedījuma vieta Latvijā. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka zārki, kuros apglabāti no 1569. līdz 1791. gadam 24 Ketleru dinastijas un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji. Gadsimtu gaitā kapenes vairākkārt izpostītas un izlaupītas, bet 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju. Kopš 1990. gada hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja pastāvīgā ekspozīcija.
1795.–1915.g.
1795. gadā hercogs Pēteris Bīrons pārdod Kurzemes un Zemgales hercogisti Krievijai, līdz ar to arī hercogiste beidz pastāvēt un pilī iekārtojas Krievijas Kurzemes guberņas administratīvās iestādes, kas tajā atradās līdz 20. gadsimta sākumam. No 1798. gada līdz 1807. gadam pilī divas reizes uzturējās Provansas grāfs, vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII ar svītu, bet 1812. gadā šeit atradās Napoleona karaspēka lazarete.
1919.g.
Savas pastāvēšanas laikā pils vairākkārt degusi - 1788. gadā, 1805. gadā un 1816. gadā, bet 1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta – Avalova armijas karavīri.
1939.g.
1939. gada 3. jūlijā tika atklāta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, kur atradās divas fakultātes - Lauksaimniecības un Mežsaimniecības. Savukārt 28. oktobrī akadēmijā norisinājās telpu iesvētīšanas svinības, kur piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
1944.g.
Vislielākie postījumi pils ēkai tika nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā jūlija beigās pili sagrāva, līdz ar to arī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija beidza pastāvēt.
1957.g.
No 1957. gada līdz 1965. gadam galvenā arhitekta P. Fogeļa vadībā norisinājās Jelgavas pils atjaunošanas darbi, kas tika pielāgoti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes) vajadzībām. Atjaunošanas darbiem tika piešķirti 13230 tūkstoši rubļu, līdz ar to jau 1958. gada 22. jūnijā tika svinēti Jelgavas pils spāru svētki. Pils atjaunošanas darbus vadīja Arnolds Grīslis un Jānis Zirdziņš. Atjaunošanas darbos piedalījām apmēram 70 strādnieku. 1961. gadā tika dots rīkojums veikt fasādes krāsojumu par pamatu ņemot ķieģeļsarkano krāsu. Savukārt trūkstošās čuguna maskas fasādē tiek izgatavotas no cementa. No 1959. līdz 1964. gadam Jelgavas pilī bez būvdarbiem tiek realizēti arī restaurācijas darbi - caurbrauktuvēs, divās kolonu galerijās, centrālajā vestibilā, krusta velvēs, kā arī pils ārējā fasādē.
No 1961.g.
Pašlaik Jelgavas pilī izvietota LLU administrācija un divas no astoņām universitātes fakultātēm – Informācijas tehnoloģiju un Lauksaimniecības fakultātes.
2001. – 2018. g.
2001. gadā LLU saņem valsts akreditāciju. No 2003. līdz 2007. gadam turpinās pils fasādes rekonstrukcija un renovēta pils Ziemeļu kolonāde. 2008. gadā tiek izgaismota Jelgavas pils Dienvidu fasāde, bet nākamajā gadā Austrumu fasāde Lielupes krastā. 2011. gadā pabeigta pils Austrumu spārna fasāde. 2015. gadā atjaunota LLU Senāta zāle. 2016. gadā parakstīts līgums par projekta “Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšana un fasādes atjaunošana” realizāciju. 2017. gadā sākta pils Dienvidu spārna logu un durvju nomaiņa, bēniņu siltināšana. Atjaunota ēkas fasāde un ventilācijas sistēma. Kosmētiskais remonts Dienvidu kolonādē. Projekts pabeigts 2020.gada rudenī.
20.03.2018.g.
20. martā pēc vairāk nekā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU Aula un pils Dienvidaustrumu spārna telpu grupa. Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles, hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai.
14.06.2018.
2018. gada 14. jūnijā aprit 280 gadu kopš Jelgavas pils pamatakmeņa ielikšanas. Atzīmējot pasākumu, norisinājās konference “Jelgavas pils – laikmeta spogulis”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību lielākās baroka pērles Baltijas valstīs – Jelgavas pils – nozīmei Jelgavas un Latvijas vēsturē.